Šī gada 5. – 7. maijā Stokholmā, Zviedrijā norisinājās oficiālā Ziemeļu un Baltijas valstu Nedzirdīgo sporta federācijas (turpmāk tekstā – NBDSF) vadītāju tikšanās un apspriede. Uz apspriedi ieradās pa 2 pārstāvjiem no Latvijas, Igaunijas, Somijas, Zviedrijas, Dānijas un Norvēģijas.
Patlaban Latvija ir NBDSF prezidējošā valsts, tāpēc Varis Strazdiņš kā LNSF prezidents veica apspriedes vadītāja pienākumus – atklāja NBDSF apspriedi un deva vārdu Monai Riss, pašreizējai Zviedrijas Nedzirdīgo sporta federācijas prezidentei (līdz 28.05.2017). Viņa sasveicinājās ar dalībniekiem un apliecināja, ka visi dalībnieki ir laipni lūgti Stokholmā un Stokholmas Nedzirdīgo klubā. Dalībnieki tika iepazīstināti ar Stokholmas Nedzirdīgo klubu un tā darbību.
Apspriedes dienaskārtībā bija dažādi jautājumi, piemēram, atskaite par atcelto sporta festivālu un jauniešu nometni Ālandu salās 2016. gadā, par Ziemeļu – Baltijas Nedzirdīgo čempionātu boulingā 2016. gada 14. – 18. jūnijā Rīgā, Latvijā, par Ziemeļu – Baltijas Nedzirdīgo čempionātu telpu futbolā 2016. gada 15. – 19. novembrī Salaspilī, NBDSF nākotni, sacensību kalendāra izveidošanu un apstiprināšanu laikposmā no 2018. līdz 2022. gadam, par sporta festivālu un jauniešu nometnes rīkošanu 2018. gadā, par NBDSF mājaslapu un tiešraides (LIVE) nodrošināšanu, par 55db.
Par atcelto sporta festivālu un jauniešu nometni Ālandu salās 2016. gadā
Sporta festivāla un arī sporta nometnes jauniešiem atsaukšanas iemesls bija mazais dalībnieku skaits.
Bija jautājums – kāpēc tik liela dalības maksa – 300 EUR par dalību jauniešu nometnē? Somijas pārstāvji paskaidroja, ka tā ir pieņemama un normāla cena Ziemeļvalstīm.
Diskusijās notika informācijas apmaiņa par to, kāpēc sporta festivālā piesakās maz dalībnieku? Iemesli varētu būt šādi:
– Sporta festivāls notiek vienā un tajā pašā vietā, dalībniekiem tas apnīk, grib citos apstākļos un jaunā vietā;
– Pirmajā festivālā dalībnieku skaits bija tik liels, jo bija labi apstākļi, lētas uzturēšanas izmaksas. Ar katru nākamo reizi festivāla dalībmaksa kļuva dārgāka. Lielākoties dalībniekiem par visu uzturēšanos jāmaksā pašiem, un Baltijas valstis tam vēl nav gatavas;
– Sporta festivāla organizēšanas ideja radās Zviedrijas sporta entuziastam Urban Mesch. Festivāla ideja un mērķis bija veicināt dalībvalstu sporta kluba biedru aktivitāti un piesaistīt dažāda vecuma dalībniekus no sporta klubiem. Tā bija iespēja tiem dalībniekiem, kuriem nav augsti rezultāti un iespējas startēt Eiropas, pasaules čempionātā un Nedzirdīgo Olimpiādē. Viņi var piedalīties dažādās festivāla sacensībās – veiklībā, ātrumā, atjautībā un citās aktivitātēs;
– Sporta festivāla laiks pārklājās vai dublējas ar citiem pasākumiem, piem., starptautiskie turnīri, Ziemeļu Nedzirdīgo kultūras festivāls u.c..
Izpalika lēmums, kā šo aktivitāti turpināt nākotnē. Vai rīkot sporta festivālu un sporta nometni 2018. gadā?
Nolēma, ka šo jautājumu izskatīs katra dalībvalsts savas Sporta federācijas valdē – vai turpmāk šāda veida sporta festivālu organizēt un izlemšanu atlikt uz nākamo tikšanos ICSD kongresa starplaikā Samsunā, Turcijā.
Par Ziemeļu – Baltijas Nedzirdīgo čempionātu boulingā 2016. gada 14. – 18. jūnijā Rīgā, Latvijā
Dalībvalstu pārstāvji bija apmierināti ar Ziemeļu un Baltijas Nedzirdīgo čempionāta norisi boulingā Rīgā.
Par Ziemeļu – Baltijas Nedzirdīgo čempionātu telpu futbolā 2016. gada 15. – 19. novembrī Salaspilī, Latvijā
Kopumā dalībvalstu pārstāvji bija apmierināti arī ar Ziemeļu un Baltijas čempionāta norisi telpu futbolā Latvijā 2016. gadā.
Zviedrija izsaka apmierinātību ar NBDSF telpu futbola nolikumu, kas nosaka, ka sacensības sievietēm nebija oficiāls statuss. Telpu futbols ir ļoti populārs viņu valstī ar lielu mediju uzmanību.
Latvija paskaidroja, ka iepriekšējā apspriedē Viļņā 2015. gadā visas dalībvalstis vienojās par nosacījumu, lai sacensības būtu pilnvērtīgas, nosakot, ka jābūt vismaz 3 dalībvalstīm no Ziemeļu un Baltijas valstīm.
Zviedrija lūdza atbalstīt nolikumu ar izmaiņām, ja piedalās 3 dalībvalstis, piemēram, 3 Ziemeļu valstis vai 3 Baltijas valstis, tad sacensības būtu oficiālas. Ir zināms, ka Baltijas valstīs sievietes ar futbolu telpās nenodarbojas.
Nolēma atbalstīt Zviedrijas priekšlikumu mainīt sacensību nolikumu, ka sacensības tiks uzskatītas, ja piedalās kādas 3 dalībvalstis, un apbalvo ar medaļām tikai pirmās divas vietas ieguvējas. Tas attiecas arī uz visiem pārējiem sporta veidiem.
NBDSF pasākumi un to finansējums
Dalībvalstis nākotnē ir ieinteresētas piedalīties Ziemeļu un Baltijas čempionātos, ja finansējumu atkarībā no aktivitāšu lieluma saņems no valsts budžeta.
NBDSF kalendāra (no 2018. gada un vēlāk) izveidošana un apstiprināšana.
Nolēma apstiprināt 2018. – 2022. gada kalendāru:
2018. gadā Sporta festivāls un jauniešu nometne – ????
2018. gadā Ziemeļu un Baltijas Nedzirdīgo čempionāts orientēšanās sportā – Zviedrija, Lund
2018. gadā Ziemeļu un Baltijas Nedzirdīgo čempionāts disku golfā – Igaunija, Tallina
2019. gadā Ziemeļu un Baltijas Nedzirdīgo sporta federācijas vadītāju apspriede un Jauniešu sporta seminārs – Igaunija, Tallina
2019. gadā Ziemeļu un Baltijas Nedzirdīgo čempionāts smilšu volejbolā – Somija
2020. gadā Ziemeļu un Baltijas Nedzirdīgo čempionāts boulingā – Islande (rezervē Somija)
2020. gadā Ziemeļu un Baltijas Nedzirdīgo čempionāts telpu futbolā (novembrī) – Kopenhāgena, Dānija
2021. gadā Ziemeļu un Baltijas Nedzirdīgo sporta federācijas vadītāju apspriede – Kopenhāgena, Dānija
2022. gadā Ziemeļu un Baltijas Nedzirdīgo čempionāts disku golfā – Zviedrija
NBDSF dalībvalstu priekšlikumi ICSD Kongresam 2017. gadā
Dānija, Latvija un Igaunija neizvirzīja priekšlikumus, bet Zviedrija, Norvēģija un Somija iesniedza priekšlikumus ICSD kongresam Samsunā, Turcijā 2017. gadam.
Pārstāvi piedalījās diskusijās par izvirzīto priekšlikumu lietderību un nozīmi un nolēma pieņemt priekšlikumus zināšanai.
NBDSF sacensību noteikumi dalībvalstīm.
Latvijas pārstāvi informēja, ka pagājušajā gadā pirms boulinga un telpu futbola čempionātiem saskārās ar oficiālo sacensību noteikumu trūkumu. Nebija sacensību nolikumu. 2016. gadā sakarā ar sacensībām – NBDSF boulingā un telpu futbolā izstrādāti jauni sacensību nolikumi.
Somija informēja, ka 2003. gadā tika sagatavoti un apstiprināti dažādu sacensību nolikumi, bet jau ir pagājis ilgs laiks un tie ir novecojuši.
Dalībvalstu dalībnieki diskutēja par pieteikuma termiņiem, to ievērošanas disciplīnu, kā arī dalības maksas lielumu.
Nolēma lūgt katras dalībvalsts Valdei izstrādāt dalības maksas lielumu un dalības pieteikuma termiņu, rediģēt sacensību nolikumu jaunā versijā.
Nākamā NBDSF tikšanās 2019. gadā
Igaunija apliecināja gatavību 2019. gadā uzņemt un organizēt NBDSF tikšanos Tallinā, Igaunijā.
Dažādi jautājumi:
Par NBDSF mājaslapu
Mona Riis (Zviedrija) informēja, ka izveidota lapa par NBDSF Facebook sistēmā, tika aizsūtīts aicinājums visām dalībvalstīm papildināt informāciju NBDSF lapā. Bet diemžēl aktivitātes no dalībvalstīm nav.
I.Kraze informēja, ka par NBDSF boulingā un telpu futbolā informācija un foto ir pieejami tikai LNSF lapā Facebook sistēmā un LNSF mājaslapā.
Kas turpmāk uzņem informācijas nodrošināšanu NBDSF lapā Facebook sistēmā?
Par tiešraides (LIVE) nodrošināšanu
Diskusijās pacēlās jautājums par tiešraides nepieciešamību, nesen Latvijā NBDSF boulingā nebija iespējas redzēt tiešraidi, tāpat telpu futbolā nebija iespējas redzēt visas spēles tiešraidē. Katra dalībvalsts filmēja tikai savas valsts komandas spēles, bet nefilmēja citas valsts spēles.
NBDSF telpu futbolā tiešraidi nodrošināja Zviedrija, Norvēģija un Somija.
Izteikts priekšlikums, ka turpmāk NBDSF sacensībās vajadzēs organizēt tiešraides iespējas.
Nolēma padomāt un lūgt pirms sacensībām ar dalībvalstīm apmainīt ar informāciju par tiešraides pasākuma nodrošināšanu. Lai dalībvalstis varēs piedalīties šajā procesā un veikt tiešraides nodrošināšanu.
Par 55 dB
Zviedrija informēja, ka viņas valsts gadījumos daži nedzirdīgie cilvēki, kuri mācās nedzirdīgo skolā un kuriem ir virs 55 dB (piem., 50 dB), nedrīkst startēt Eiropas Nedzirdīgo čempionātā un Pasaules čempionātā.
Diskusijās apmainījās ar informāciju:
– Savās valsts sacensībās atļauts piedalīties dalībniekiem, kuriem ir virs 55 dB, bet nedod dalību piedalīties PNČ un ENČ;
– Oficiālās sacensībās, kurās sporta veidi ir iekļauti Nedzirdīgo Olimpisko spēļu programmās, atļauts piedalīties dalībniekiem, kuriem ir zem 55 dB, bet neoficiālās sacensībās atļauts piedalīties jebkuriem dalībniekiem, kuriem ir dažāds dzirdes līmenis. To reglamentējot attiecīgo sacensību nolikumā.
Teksta autors: I.Kraze un V.Strazdiņš
