30. augustā Brazīlijā skanēja Latvijas valsts himna par godu grobiņnieces Zanes Embrektes izcilajiem panākumiem pasaules nedzirdīgo peldēšanas čempionātā, kas no 25. līdz 31. augustam norisinājās Sanpaulu. Zanes pirmais starts bija sacensību otrajā dienā, kad priekšsacīkstēs 50 m brīvajā stilā viņa ierindojās trešajā pozīcijā (rezultāts 27,20), iekļūstot nālā. Vakara sesijā Zane nostartēja ar rezultātu 27,07 sek. un ieņēma 3. vietu. Komentējot šo peldējumu, viņa saka: “Biju nedaudz uztraukusies, un bija visai grūti. Es cīnījos līdz galam ar rezultātu un sevi. Pieļāvu dažas kļūdas tehnikā, kas man atņēma laiku. Peldēšanā, kā zināms, katra sekundes simtdaļa ir svarīga.” Taču sacensības ar to nebeidzās, un pienāca arī Zanes triumfa mirklis. To sagaidījām 29. augustā, kad viņa devās 200 m brīvā stila distancē. Priekšsacīkstēs grobiņniece to paveica ar rezultātu 2:13.44, bet nāls ar rezultātu 2:09.68 atnesa augsto pirmo vietu un zelta medaļu. Turklāt šajā peldējumā viņa laboja arī personīgo rekordu. “No rīta ar savu peldējumu nebiju apmierināta, bija kļūdas tehnikā,” Zane komentē šo peldējumu. “Uz nālu centos sakārtot tehniku – es no sirds ticēju, ka varu to izdarīt. Dabūju zeltu, un visi Latvijas pārstāvji bija šokā par mani. Tas tāpēc, ka tā nebija mana galvenā disciplīna.” Zane atzīst, ka apbalvošanas ceremonijā bijis liels prieks un gandarījums redzēt Latvijas karogu. “Mani vecāki bija ļoti laimīgi, ka Brazīlijā skanēja Latvijas himna,” viņa saka. Mazliet gan Zane bija saskumusi, ka nesanāca šajā distancē uzstādīt nedzirdīgo čempionāta rekordu (DCR), kas ir 2:09,51. “Es gribēju to pārspēt, bet pietrūka 17 sekundes simtdaļu,” peldētāja ir pavisam atklāta. Pēdējā sacensību dienā Zane 100 m peldējumā brīvajā stilā, uzrādot rezultātu 59,87 sekundes, ieņēma 3. pozīciju un iekļuva nālā. Finālā ar rezultātu 59,26 grobiņniece izcīnīja vēl vienu 3. vietu. “Es ticēju, ka varu iegūt 2. vietu, bet atkal kļūda tehnikā – neveicās ar pagriezienu,” viņa skaidro. “Viens pagrieziens, viena kļūda, un jau beigas! Bet 3. vieta arī ir laba! Turklāt bija stress. Sportistiem tā ir problēma: kad ir liela motivācija, parādās stress, un tas mēdz traucēt.” Atceroties gatavošanos sacensībām tepat Latvijā, Zane stāsta: “Pirms tam bija desmit dienu ilga treniņnometne Balvos. Tur vairāk koncentrējāmies uz tehniku, taču treniņi vairs nebija tik intensīvi kā iepriekš.” Latvijas komanda Sanpaulu ieradās četras dienas pirms startiem, lai aklimatizētos un pierastu pie laika maiņas. “Uzreiz bija jūtams, ka gaiss ir smagāks un elpot grūtāk,” Zane atceras pirmo iepazīšanos ar Brazīliju. “No vietējiem uzzināju, ka vieta, kur atradāmies, ir aptuveni 800 metru virs jūras līmeņa. Nu, nekas! Ar pozitīvām domām un pārliecību sevī gāju uz to, ka viss būs labi.” Atklāšanas ceremonijā Zanei bija tas gods nest Latvijas karogu. “Par to man bija liels lepnums, tas man bija liels pagodinājums,” viņa neslēpj. Vēl atceroties Brazīlijas apmeklējumu, Zane stāsta, ka tur ir ļoti skaista daba. Redzējusi, kā viesnīcā aiz balkona loga pa kokiem lēkā mazi pērtiķīši. “Man ļoti patika ar tiem katru rītu satikties un tos vērot. Un tur bija silti, lai gan Brazīlijā pašlaik ir ziema.” Zane iepazinās arī ar citu valstu sportistiem. “Viņiem arī bija prieks par mani, ka dabūju zelta medaļu, lai gan citi bija pārsteigti un neticēja, ka es tik labi nopeldēju,” viņa stāsta, piebilstot, ka Latvija ir maza valsts un viņai ir liels prieks popularizēt šo sporta veidu. Latvijas Nedzirdīgo sporta federācija atzinusi, ka pirmo reizi Latvijas vēsturē kāds dabūjis medaļas pasaules nedzirdīgo peldēšanas čempionātā. “Man ir milzīgs prieks par to!” Zane neslēpj savu prieku un saka lielu, lielu paldies par atbalstu visiem, kas palīdzēja. Viņa turpinās trenēties, lai sasniegtu jaunus panākumus. Ar peldēšanu Zane sāka nodarboties, mācoties Rīgā, nedzirdīgo bērnu internātskolā, kur nodarbības baseinā visiem bija obligātas. Trenere ātri pamanīja viņas talantu.
Jau 4. klasē grobiņniece Polijā piedalījās savās pirmajās starptautiskajās sacensībās. Toreiz gan godalgotu vietu neieguva, pati uz sevi bija pat mazliet dusmīga, un, kā viņa atzīst, iespējams, tieši šī reize lika trenēties vēl cītīgāk. “Man ir svarīgi kāpt uz pjedestāla!” viņa neslēpj. Sākumā peldēšanas treniņi bija kopā ar vājdzirdīgiem bērniem, taču, kad sāka gūt panākumus, meitene sarunāja, ka turpmāk trenēsies kopā ar dzirdīgajiem sportistiem. Latvijā nedzirdīgo sportistu konkurencē Zane ir labākā peldētāja, viņa ir saraksta galvgalī arī starp dzirdīgajiem. 2015. gadā viņa devās uz ASV, kur Teksasas štatā notika pasaules čempionāts peldēšanā, un atgriezās ar 7. vietu 25 dalībnieku konkurencē. Pirmās nozīmīgās uzvaras sacensībās kopā ar dzirdīgajiem Zane izcīnīja 2016. gadā Latvijas vasaras olimpiādē, kur pārstāvēja Grobiņas novadu un ieguvu divas pirmās vietas un vienu trešo. Zanes mīļākā disciplīna ir 50 metru peldējums brīvajā stilā. Bet nedzirdīgo olimpiskās spēles 2017. gadā Turcijā, kur grobiņniecei arī uzticēja nest Latvijas karogu, bija tik liels notikums, kas Zani vēl vairāk motivēja nokļūt uz godalgoto pjedestāla. Toreiz viņa no 3. vietas ieguvējas atpalika tikai par 0,07 sekundēm. Nākamajai olimpiādei mērķis ir augsts. Treniņu grafiks Zanei ir intensīvs – deviņas reizes nedēļā gan baseinā, gan sporta zālē. Dienās, kad treniņš ir divreiz dienā, viņa ceļas jau piecos rītā. Zane ir beigusi Rīgas Valsts tehnikumu, kur apguva poligrāfiju, taču par tālākiem profesionālajiem plāniem pagaidām nevēlas runāt. Bet par sportu gan viņai viss ir skaidrs – turpinās trenēties!
Avots: http://www.grobina.lv/images/stories/Dokumenti/Avize/zinulapa201909.pdf
