Varim Strazdiņam piešķirts Atzinības krusts

rakstījis: / otrdien, 06 novembris 2018 / Publicēts: Pasākumu plāni, Uncategorized

Ordeņu kapituls 2018. gada 29. oktobrī nolēma piešķirt Varim Strazdiņam Atzinības krusta IV šķiru un iecelt par ordeņa virsnieku. Varim Strazdiņam šis augstais valsts apbalvojums piešķirts par pašaizliedzīgo un ilggadīgo  ieguldīto darbu Latvijas sportā,  vadot Latvijas Nedzirdīgo sporta federāciju un ar sportiskām aktivitātēm  uzlabojot Latvijas nedzirdīgo cilvēku dzīves kvalitāti.

Apbalvojums viņam piešķirts par 24 gadus ilgušo darbu, vadot Latvijas Nedzirdīgo sporta federāciju.

Lūk, stāsts par Vari Strazdiņu:

Par Vari Strazdiņu

Sagrūstot padomju varai un atjaunojoties Latvijas neatkarība, savu darbību beidza Latvijas Nedzirdīgo biedrības Rīgas apvienotais fizkultūras kolektīvs “Rītausma”. 1990. gada 13. oktobrī tika dibināta Latvijas Nedzirdīgo sporta federācija (turpmāk tekstā – LNSF). Šai dienā Rīgā, kultūras namā “Rītausma” notika LNSF dibinātāju kongress, kurā piedalījās 102 delegāti. 1993. gada 25. maijā LNSF tika reģistrēta Latvijas Republikas Tieslietu ministrijā.

Par LNSF pirmo prezidentu vienbalsīgi ievēlēja nedzirdīgu cilvēku – Vari Strazdiņu, kura darbība atvēra jaunu lappusi nedzirdīgo sporta attīstībā Latvijā. Viņa aktīva darbība bija liels ieguvums visai Latvijas nedzirdīgo sportistu saimei. Mēs, nedzirdīgie aktīvisti, kļuvām konkurētspējīgi starp dzirdīgajiem sporta pasaulē.

Un tā darbs varēja sākties, bet jau pašā sākumā bija jāpārvar daudz un dažādu grūtību. Pirmkārt, trūka finanses. Valsts dotācijas bija niecīgas, tādēļ pārējie līdzekļi bija jāgādā mums pašiem – no biedru naudām, sponsoriem. Sadalot līdzekļus visiem sporta veidiem, katram iznāca ļoti maz. No šiem savāktajiem līdzekļiem vēl bija jāmaksā biedru nauda pasaules nedzirdīgo sporta organizācijām – EDSO (Eiropas Nedzirdīgo sporta organizācijai), ICSD (Starptautiskā Nedzirdīgo sporta komitejai), ISCS (Starptautiskā Nedzirdīgo šaha komitejai), kurām bijām pievienojušies. Radās iespējas piedalīties Pasaules sacensībās, Eiropas sacensībās, bet līdzekļu trūkuma dēļ nespējam izveidot labiekārtotas treniņu vietas, samaksāt ceļa un dalības naudu. Sportistiem pašiem bija jāgādā līdzekļi. LNSF prezidents V. Strazdiņš šai problēmai pievērsa īpašu uzmanību, cīnījās un panāca valsts budžeta dotācijas piešķiršanu.

LNSF saskārās arī darbinieku trūkumu – viens cilvēks federācijā atbildēja gan par dokumentiem, gan par sporta sacensību organizēšanu un gan par dalībnieku dalības nodrošināšanu ārpus Latvijas robežas. Tā rezultātā cieta darba kvalitāte. Tādēļ bija ļoti nepieciešams LNSF darbībā iesaistīt citus darbiniekus. Arī šīs problēmas risināšanai LNSF prezidents V.Strazdiņš pievērsa īpašu uzmanību.

Toreiz bija grūtības arī ar LNSF telpām – tās bija par šauru. LNSF iesākumā atrada mājvietu kultūras namā “Rītausma”, mazā istabiņā. Ar 1992. gadu LNSF pārgāja uz telpām Jāņa sētā 5. Tā kā trūka finanses, lai algotu tulku, kas varētu komunicēt pa telefonu ar dzirdīgajiem, piedalīties sapulcēs, kongresos, lai veidotu saiti starp dzirdīgajiem un nedzirdīgajiem, tad saziņai tika lietots faksa aparāts, kas arī nebija lēti. V. Strazdiņš, piesaistot jaunus darbiniekus, sāka sistematizēt LNSF darbu un informāciju ievadīt datorā. Pateicoties V. Strazdiņam, tika atrisināta telpu problēma – LNSF pārcēlās uz lielākām telpām Elvīras ielā 19.

Pasaules praksē ir ierasts, ka vispirms veidojas sporta klubi, tad tie apvienojas un visbeidzot izveido sporta federāciju. Latvijas nedzirdīgo sportā bija otrādi – vispirms izveidojās LNSF un tikai tad – 3 sporta klubi: Rīgas sporta klubs “Nedzirdīgo sports”, orientēšanās klubs “Zaļā Paparde”, šaha un dambretes klubs “ŠaDa”. V. Strazdiņš 1996. gada 8. decembrī bija nolēmis dibināt vai atjaunot Rīgas sporta klubu. Uz dibināšanas konferenci ieradās 29 dalībnieki, tādēļ nolēma klubam atjaunot tā vēsturisko nosaukumu “Nedzirdīgo sports” ar visiem sporta kluba atribūtiem.  Tika pieņemti statūti, un ievēlēts kluba vadītājs Valdis Sala.

            Pirms LNSF dibināšanas nedzirdīgie jau bija izveidojuši basketbola, volejbola, vieglatlētikas, orientēšanās, šaha, dambretes, peldēšanas, galda tenisa, futbola, novusa, slēpošanas un makšķerēšanas komandas. LNSF prezidenta V. Strazdiņa darbības laikā iepriekš nosauktajiem sporta veidiem pievienojās arī autosports, florbols, šautriņu mešana, boulings, smilšu volejbols un velokross.

            Nedzirdīgo sporta attīstība visos laikos ir bijusi cieši saistīta ar Latvijas kopējo ekonomisko stāvokli un tautsaimniecības attīstību.  Bet ir bijis arī kāds izņēmums – īpašs gadījums, kad LNSF prezidenta V. Strazdiņa vadībā 2004. gadā, par spīti grūtajam Latvijas  ekonomiskajam stāvoklim, LNSF organizēja vērienīgu pasākumu – Eiropas Nedzirdīgo čempionātu orientēšanās sportā Latvijā, Cēsīs.

Latvijas Nedzirdīgo sporta federācija ir uzņemta Starptautiskajā Nedzirdīgo sporta komitejā ( turpmāk tekstā – ICSD) 1991. g. 21. novembrī, 1992. g. martā uzņemta arī Eiropas Nedzirdīgo sporta organizācijā (turpmāk tekstā – EDSO).

24 gadu garumā V. Strazdiņš devis lielu ieguldījumu Latvijas Nedzirdīgo sporta attīstībā, godprātīgi un ar lielu atdevi pildot LNSF Valdes priekšsēdētāja pienākumus.

UZ AUGŠU
Facebook Auto Publish Powered By : XYZScripts.com